Zaudējumi no cesijas

Latvijas uzņēmums “A” (cedents) vēlas pārdot debitora/parādnieka Amerikas Savienoto Valstu (ASV) uzņēmuma “B” parādu citam ASV uzņēmumam “C” (cesionārs) par mazāku summu nekā “B” parāds. Tātad uzņēmumam “A” rastos zaudējumi no negūtā ienākuma. Ar kādu dokumentāciju un pierādījumiem jānodrošinās un kādi noteikumi jāievēro, lai “A” neveidotos ar uzņēmumu ienākuma nodokli (UIN) apliekamā bāze par negūto ienākumu no cesijā nodotajām tiesībām, atbilstoši Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma (UIN likums) 8.panta 2.daļas 12.punktam un 8.panta 11.daļai? Vai “A” drīkst cedēt tālāk jau iegādātas prasījuma tiesības?

UIN likuma 8.panta 2.daļas 12.punkts un 8.panta 11.daļa nosaka, ka zaudējumi no cesijas ir apliekami ar UIN, izņemot gadījumus, kad:

• cesionārs ir UIN maksātājs vai UIN pielīdzināta nodokļa maksātājs;
• cesionārs ir Eiropas Savienības (ES) dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) valsts rezidents vai tās valsts rezidents, ar kuru Latvija noslēgusi konvenciju par nodokļu dubultās uzlikšanas un nodokļu nemaksāšanas novēršanu, ja šī konvencija stājusies spēkā;
• cesijas darījums nenotiek ar saistītu personu;
• darījums notiek ar saistītu personu, tad cesijas darījuma vērtība atbilst tā tirgus cenai (vērtībai), kuras aprēķināšanas metodes nosaka Ministru kabinets (MK).

Lai atbildētu uz jautājumu, jānovērtē, va uzņēmums “A” un “C” ir saistītas personas vai tomēr nav.

Ja uzņēmumi “A” un “C” nav saistīti, tad zaudējumi no cesijas būs atskaitāmi, ja:

• uzņēmums “C” būs uzskatāms par UIN vai līdzīga nodokļa maksātāju;
• uzņēmums ir ES/EEZ rezidents vai tādas valsts rezidents, ar kuru Latvijai ir noslēgta konvencija.

Augstāk minēto uzņēmums “A” var pierādīt, saņemot no uzņēmuma “C” rezidences sertifikātu, kas pierāda, ka uzņēmums “A” ir UIN vai līdzīga nodokļa maksātājs attiecīgajā jurisdikcijā. Līdz ar to, lai zaudējumi no cesijas nebūtu apliekami ar UIN, uzņēmuma “A” rīcībā jābūt šādai dokumentācijai:

• cesijas līgums;
• uzņēmuma “C” rezidences apliecība, kas norāda, ka uzņēmums “C” ir nodokļu maksātājs ASV.

Ja uzņēmumi “A” un “C” ir saistīti, tad papildus šiem diviem dokumentiem, jāvar pamatot darījuma cenas atbilstība tirgus cenām. MK noteikumu Nr.677 "Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normu piemērošanas noteikumi" 9.punkts nosaka, ka darījumu cenu (vērtību), kāda būtu, ja darījums notiktu starp nesaistītām personām, nosaka, piemērojot vienu no transfertcenu metodēm vai darījuma ekonomiskās analīzes tehniku (piemēram, diskontētās naudas plūsmas tehniku salīdzināmo nekontrolēto cenu metodes ietvaros), ja to var piemērot saskaņā ar saistītas personas rezidences valsts ārējiem normatīvajiem aktiem.

Uzņēmumam “A” ir iespēja pašam pamatot cenu, piemērojot šīs metodes. Taču ieteicams izmantot neatkarīga vērtētāja atzinumu par prasījuma tiesību tirgus vērtību jeb reāli atgūstamo vērtību.

Tādējādi, lai zaudējumi no cesijas, kas veikta ar citu saistītu pusi, nebūtu apliekami ar UIN, uzņēmuma “A” rīcībā jābūt šādai dokumentācijai:

• cesijas līgumam;
• uzņēmuma “C” rezidences apliecībai, kas norāda, ka uzņēmums “C” ir nodokļu maksātājs ASV;
• pamatojumam, ka cesijas cena atbilst tirgus cenai (iekšēji veikts aprēķins atbilstoši transfertcenu metodēm un/vai vērtēšanas metodoloģijai vai arī ārējā vērtētāja izsniegts vērtējums).

Atbildot uz to, vai uzņēmums “A” var cedēt tālāk jau iegādātas prasījuma tiesības, no nodokļu piemērošanas viedokļa nav ierobežojumu tālākai prasījuma tiesību cedēšanai. Nodokļu piemērošanas apsvērumi ir tieši tādi paši kā aprakstīts augstāk.

Raksts pārpublicēts no interneta žurnāla iFinanses.lv.

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.