Grupu ieņēmumi un ienākuma nodokļi kļūst publiski

Šī gada 11. oktobrī Latvijā stājās spēkā jauns likums – Informācijas par ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem atklāšanas likums –, kas paredz informācijas atklāšanu par daudznacionālo uzņēmumu grupu ieņēmumiem un ienākuma nodokļiem. Ko paredz šis likums?

Publiskie pārskati motivēs daudznacionālos uzņēmumus sakārtot nodokļu piemērošanu un piemērot ilgtspējas (ESG) principus arī nodokļu jomā. Viens no ilgtspējas elementiem ir laba pārvaldība un rūpes par sabiedrību. Līdz ar to CbC (country by country reporting) pārskatu publiskošana ir viens no elementiem, kā tiks panākts, ka informācija par pasaules lielāko korporāciju nodokļu nomaksas politiku būs publiski pieejama visai sabiedrībai šo sabiedrību tīmekļvietnēs vismaz piecus gadus, mudinot starptautiskās korporācijas īstenot atbildīgāku nodokļu nomaksu un mazāk īstenot agresīvu nodokļu plānošanu, lai samazinātu nodokļu saistības.

Direktīva 2021/2101, ar ko direktīvu 2013/34/ES groza attiecībā uz ienākuma nodokļa informācijas atklāšanu, ko veic konkrēti uzņēmumi un filiāles, paredz ieviest “publisku” CbC pārskatu sniegšanas pienākumu atsevišķām sabiedrībām un daudznacionālajām uzņēmumu grupām, kuras darbojas Eiropas Savienības (ES) ietvaros un kuru kopējie konsolidētie ieņēmumi divus pārskata gadus pēc kārtas (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) ir vismaz 750 milj. eiro.

Lai nodrošinātu direktīvas ieviešanu Latvijā, tika pieņemts jauns likums, lai ievērotu iepriekš minētās direktīvas ieviešanas termiņus. Jaunos noteikumus piemēros, sākot ar pārskata gadu, kurš sākas 2024. gada 22. jūnijā vai vēlāk.

CbC pārskats ir ziņojums, kurā daudznacionāli uzņēmumi sniedz informāciju par to, kā galvenie finanšu pārskatu elementi iedalās pa atsevišķiem uzņēmumiem/jurisdikcijām. CbC pārskats sniedz skaidru informāciju par ieņēmumiem, ienākumiem, samaksātiem un uzkrātiem nodokļiem, nodarbinātību, kapitālu, nesadalīto peļņu, pamatlīdzekļiem un saimniecisko darbību. Informācija būs jāsniedz atsevišķi par katru:

• ES dalībvalsti;
• jurisdikciju, kas nodokļu nolūkos nesadarbojas;
• jurisdikciju, kas sadarbojas nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus;
• un apkopotā veidā par citām nodokļu jurisdikcijām.

Kam jāiesniedz šis pārskats?

Jaunie noteikumi attiecas ne tikai uz daudznacionālo uzņēmumu grupu sabiedrībām, bet arī atsevišķiem uzņēmumiem (bez saistītām sabiedrībām) un to filiālēm. Īpaši atbrīvojumi no CbC pārskatu sagatavošanas pienākumiem paredzēti kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām. Gadījumā, ja visas uzņēmumu grupas sabiedrības darbojas tikai Latvijā, publiskie CbC pārskati nav jāsagatavo.

Attiecīgo sabiedrību revidentiem ir jauns pienākums – pārbaudīt CbC pārskatu publiskošanas izpildi.

Noteiktos gadījumos publiskie CbC pārskati jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam (VID) arī tādām Latvijas sabiedrībām un ārvalsts uzņēmumu filiālēm, kas ir attiecīgās daudznacionālās uzņēmumu grupas dalībnieki (bet ne galvenie uzņēmumi), proti, ja:

• šī sabiedrība ir vidēja vai liela sabiedrība saskaņā ar Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma 5. panta 4. un 5. daļu;
• šī filiāles neto apgrozījums katrā no diviem pēdējiem pārskata gadiem (gan kārtējā, gan iepriekšējā pārskata gadā) bilances datumā pārsniedz 8 milj. eiro.

Latvijas vienības ir atbrīvotas no šī pienākuma tikai tad, ja pārskats pieejams starptautiskā koncerna (grupas) galvenā mātes sabiedrības vai ārvalsts atsevišķā komercsabiedrības tīmekļvietnē.

Kādā termiņā jāiesniedz?

Ja Latvijas uzņēmumam ir pienākums iesniegt CbC pārskatu VID, tā iesniegšanas termiņš ir 12 mēneši pēc pārskata gada bilances datuma, un CbC pārskatam jābūt sagatavotam latviešu valodā. Ne vēlāk kā piecu darba dienu laikā informācija tiks nodota Uzņēmumu reģistram (UR) tiešsaistes datu pārraides režīmā, un UR pēc informācijas saņemšanas to publiskos savā tīmekļvietnē. Pašiem nodokļu maksātājiem būs jāpublicē CbC pārskati savās mājaslapās vai arī jāsniedz atsauce uz UR saiti.

Jāpiebilst, ka arī attiecīgo sabiedrību revidentiem ir jauns pienākums – pārbaudīt CbC pārskatu publiskošanas izpildi.

Kā nodrošināt informācijas konfidencialitāti?

Ņemot vērā, ka noteiktas informācijas par ienākuma nodokļiem atklāšana varētu nopietni kaitēt komerciālajām interesēm, paredzēta iespēja uz laiku atkāpties no informācijas sniegšanas prasībām par dažām no pārskatā norādāmajām pozīcijām. Šādā gadījumā pārskatā par ienākuma nodokļiem skaidri jānorāda, kurš informācijas elements nav iekļauts, un pienācīgi jāpamato tā neiekļaušanas iemesls.

Turklāt šī informācija būs tik un tā jāsniedz vēlāko periodu pārskatos un ne vēlāk kā piecus gadus no šīs informācijas sākotnējās iesniegšanas termiņa dienas. Šāda atkāpe nedarbosies attiecībā uz jurisdikcijām:

• kas nodokļu nolūkos nesadarbojas;
• kas sadarbojas nolūkā īstenot labas nodokļu pārvaldības principus.

Vai varēs izvairīties?

Lai novērstu ļaunprātīgu izvairīšanos no publisku CbC pārskatu sagatavošanas pienākumiem, ir paredzēta arī pret-izvairīšanās norma. Tā paredz, ja meitas sabiedrība vai filiāle neatbilst likumā noteiktajiem kritērijiem, kas paredz CbC pārskatu sagatavošanu un iesniegšanu, tad šai meitas sabiedrībai vai filiālei joprojām ir pienākums sagatavot, iesniegt un publiskot pārskatu par ienākuma nodokļiem, ja attiecīgā meitas sabiedrība vai filiāle ir izveidota ar vienīgo mērķi izvairīties no pārskata par ienākuma nodokļiem publiskošanas.

Raksts pārpublicēts no interneta žurnāla iFinanses.lv.

Grozījumi paredz, ka pēc 60 mēnešu perioda reprezentatīvā automobiļa īpašnieks vai turētājs ir tiesīgs šāda automobiļa degvielas un ekspluatācijas izdevumus uzskatīt par saimnieciskās darbības izdevumiem UIN aprēķina vajadzībām.

Minētās normas attiecas arī uz tiem reprezentatīviem auto, kuri iegādāti līdz 2023. gada 31. decembrim.

Šajā dokumentā apkopotā informācija ir vispārīga un nav paredzēta kādas konkrētas fiziskas vai juridiskas personas situācijas apskatam. Lai arī mūsu mērķis ir sniegt precīzu un savlaicīgu informāciju, nav iespējams garantēt, ka informācijas saņemšanas brīdī tā vēl arvien būs precīza vai ka tā būs precīza nākotnē. Nevienam savā rīcībā nevajadzētu paļauties uz šo informāciju bez atbilstošas profesionālas konsultācijas, rūpīgi izpētot konkrēto situāciju.