Šī gada 14. februārī Eiropas Padome nolēma pievienot Krieviju (!), Britu Virdžīnu salas, Kostariku un Māršala salas jurisdikciju sarakstam, kuras nesadarbojas nodokļu jomā.(1)

Ņemot vērā, ka Latvijas Ministru kabineta “Noteikumi par zemu nodokļu vai beznodokļu valstīm un teritorijām” tiek ik pa laikam grozīti, lai atbilstu Eiropas Savienības sarakstam, ir pamats gaidīt, ka drīzumā arī Latvijas normatīvo aktu izpratnē iepriekš minētās jurisdikcijas varētu tikt uzskatītas par tā saucamajām zemu nodokļu vai beznodokļu jurisdikcijām.

Šī izmaiņa var būtiski ietekmēt nodokļu piemērošanu – piemēram, ieturējuma nodokļa piemērošanu, kā arī nodokļu piemērošanu tā saucamajam ienākumam no būtiskas līdzdalības ārvalsts sabiedrībā (jeb CFC noteikumi), u.c.

Būtiskāko ietekmi varētu radīt Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma normas, kas paredz, ka 20% nodoklis jāietur no visiem maksājumiem personām, kas ir kuras atrodas, ir izveidotas vai nodibinātas zemu nodokļu vai beznodokļu valstīs vai teritorijās. Izņēmums šī nodokļa piemērošanai ir maksājumi par preču piegādēm, kā arī Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas publiskās apgrozības vērtspapīru iegādes darījumus, ja šīs preces un vērtspapīri tiek iegādāti par tirgus cenām (vērtību). Tiesa, likums paredz arī iespēju nodokli neieturēt, pirms tam saņemot VID atļauju, kas tiek izsniegta, ja maksātājs pierāda, ka tie netiek izdarīti, lai samazinātu Latvijā ar nodokli apliekamo ienākumu. Tomēr, tas neatbrīvotu pienākumu ieturēt nodokli Latvijā saskaņā ar vispārējām Uzņēmumu ienākuma nodokļa likuma 5. panta normām, ja maksājums nerezidentam tiek veikts, piemēram, par vadības vai konsultāciju pakalpojumiem.

Ja Jūs veicat uzņēmējdarbību šajās valstīs vai īstenojat darījumus ar sadarbības partneriem šajās valstīs, iesakām rūpīgi izvērtēt jauno izmaiņu ietekmi Jūsu konkrētajā situācijā.