Kvalificēta darbaspēka trūkums (69% aptaujāto uzņēmumu) un jaunās tehnoloģijas, kas maina ierastos uzņēmējdarbības modeļus (65% aptaujāto uzņēmumu), ir būtiskākie riski, ar ko saskaras uzņēmumi Latvijā, tā noskaidrots KPMG Baltics veiktajā aptaujā “Risku vadības briedums uzņēmumos Latvijā”. Tāpat par būtiskiem uzņēmumi atzīst arī sadarbības partneru/darījumu riskus (56%) un kiberdraudus (50%). Šajā aptaujā uzņēmumi no 10 būtiskāko risku saraksta tika aicināti identificēt tos riskus, kas patlaban ir nozīmīgākie viņu pārstāvētajam uzņēmumam.  

“COVID – 19 pandēmija ir sekmējusi uzņēmumu digitālo transformāciju un jaunu tehnoloģiju ieviešanu -  gan uzņēmuma iekšējos vadības procesos, gan vairākos vērtības ķēdes posmos, piemēram, jaunu pārdošanas kanālu izveidē vai esošu digitālo kanālu attīstīšanā, kā arī gala produktu piegādes procesā. Taču tehnoloģijas un kvalificēts darbaspēks ir kā savienotie trauki. No vienas puses, konkurētspējas nodrošināšanai un izaugsmei uzņēmumam ir digitāli jātransformējas, ieviešot jaunus tehnoloģiskos risinājumus, no otras puses – jāpiesaista kvalificēts darbaspēks, kas šos risinājumus spēj ieviest un uzturēt. Apzinoties, ka darbaspēka resurss ir ierobežots un konkurence jauno talantu piesaistē augsta, uzņēmumiem arvien vairāk jādomā par esošo cilvēkresursu apmācību un to prasmju attīstīšanu, kā arī par procesu automatizēšanu uzņēmuma darbības jomās, kurās tiek veikts rutīnas darbs,” skaidro Evija Šturca, KPMG Latvijā partnere.

Līdzīgu tendenci risku topā uzrāda arī KPMG Global veiktā pasaules lielāko uzņēmumu vadītāju aptauja [KPMG 2020 CEO Outlook: COVID-19 Special Edition], kurā atspoguļoto risku būtiskums ir krasi mainījies pēdējā pusgada laikā pandēmijas dēļ. Vēl gada sākumā vadītāji kvalificēta darbaspēka trūkumu (talent risk) atzina par mazāk būtisku risku, taču jau jūlijā šis risks ierindojās pirmajā vietā.

Otras būtiskākās izmaiņas pasaules lielāko uzņēmumu vadītāju topā skar piegādes ķēžu risku, kas pandēmijas ietekmē pakāpies līdz otrai vietai, un tas saskan arī ar Latvijas uzņēmumu vadītāju pausto, ka sadarbības partneru un darījumu riski ir viena no būtiskākajām risku jomām arī Latvijā. Līdzās globālajām pārmaiņām šī riska būtiskumu pastiprina arī sadarbības partneru pārbaužu veikšana, kas saistīta ar sankciju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas regulējuma ievērošanu.

Kaut arī Latvijā vēl nepietiekami apzināta, pakāpeniski par arvien būtiskāku kļūst arī klimata un vides risku joma, kura pasaules lielāko uzņēmumu vadītāju pētījumā pandēmijas laikā tikai mazliet piekāpusies kritiskāku risku priekšā, tomēr saglabājot vietu būtiskāko risku pieciniekā. Arī Latvijā šo risku par būtisku uzskata ap 20% KPMG aptaujāto uzņēmumu.

Aptaujas rezultāti arī liecina, ka 83% respondentu (Latvijas uzņēmumu pārstāvji) ir vienuviet apkopojuši, aprakstījuši un novērtējuši sava uzņēmuma būtiskākos riskus (piemēram, risku reģistrā vai citā līdzvērtīgā dokumentā). Jāatzīmē, ka vien 65% ir izstrādāts arī būtiskāko risku mazināšanas un kontroles plāns, kas liecina par to, ka tie apzinās risku identificēšanas un apzināšanās nozīmi, taču tālākie soļi rīcībā ar šiem riskiem nav formalizēti vai definēti.

Savukārt, vaicāti par sava uzņēmuma spēju pārvaldīt būtiskākos riskus 10 ballu skalā, vidēji uzņēmumi sevi novērtējuši ar atzīmi 6. “Faktiski katrs uzņēmums strādā ar saviem riskiem. Taču risku pārvaldība Latvijā vēl arvien ir salīdzinoši jauna disciplīna un ne visi uzņēmumi pilnībā ieviesuši visaptverošu un vienotu pieeju risku vadībā, šāds vidējais pašvērtējums šķiet pamatots, jo daudziem uzņēmumiem vēl ir potenciāls attīstīt sistēmisku pieeju risku identificēšanai, novērtēšanai, atbilstošu kontroles pasākumu izstrādei un īstenošanai. Vienlaikus šis vērtējums liecina, ka uzņēmumi par riskiem domā un iespēju robežās ar tiem strādā, kas jau ir solis pareizajā virzienā,” skaidro Šturca.

Kā nozīmīgākos ieteikumus uzņēmumiem, kas izriet arī no pētījuma rezultātiem, KPMG partnere uzsver būtiskāko risku piefiksēšanu risku reģistrā vai citā vadības rīkā vai dokumentā un nepieciešamību vadībai regulāri sekot līdzi tam, vai šie riski tiek pietiekamā mērā novērsti vai mazināti, vai nodoti trešajai pusei, kā arī – regulāras komunikācijas nodrošināšanu par riskiem uzņēmuma vadības līmenī.

Aptauja “Risku vadības briedums uzņēmumos Latvijā” tika veikta interneta vidē 2020.gada oktobrī.

Par KPMG (kpmg.com/lv)

KPMG ir starptautisks biznesa konsultantu uzņēmumu tīkls, kas sniedz revīzijas, nodokļu un konsultāciju pakalpojumus. KPMG darbojas 147 valstīs un visā pasaulē nodarbina 219 000 strādājošo. KPMG Baltijas valstīs ir viens no vadošajiem profesionālu pakalpojumu sniedzējiem reģionā.

Papildu informācija:

Lita Grafa

KPMG Baltics AS mārketinga un komunikācijas vadītāja

Tālr.: +371 67038008

E-pasts: lgrafa@kpmg.com